Vietējām rīcības grupām, kuru pamatuzdevums Latvijā ir piesaistīt ES LEADER fonda finansējumu lauku teritoriju attīstībai, jau vairākus gadus ir iespēja savstarpēji sadarboties un risināt reģionālas nozīmes jautājumus. Rīcības grupas vienojas par nepieciešamajiem pasākumiem, lai sasniegtu kādu kopēju mērķi un izstrādā sadarbības projektu. Pirms diviem gadiem “Rīgas rajona lauku attīstības biedrība” , uzaicinot partnerus no dažādiem Latvijas reģioniem un arī biedrību “No Salacas līdz Rūjai” , rosināja aktualizēt pietiekami nopietnu jautājumu- mazo uzņēmēju finansiālais atbalsts. Lai risinātu problēmu kā esošam vai potenciālam uzņēmējam reģionā piesaistīt nepieciešamo finansējumu izmantojot alternatīvas aizdevumu formas, biedrības vienojās par sadarbības projektu ‘Reģiona Finanses Reģiona Attīstībai. Projekta galvenā ideja tika noformulēta īsi un saprotami- vietējo atbalsts vietējiem, vai plašāk- biznesa darbības princips, kur reģionālie uzņēmēji (t.sk. aizdevēji ne banku sektorā) tiek aicināti atbalstīt cita, reģionāla uzņēmēja biznesu. Šobrīd projekts ir jau finiša taisnē. Ir definētas mikro kreditēšanas programmas vadlīnijas, veikts pētījums un apkopota informācijas par mazo uzņēmumu kreditēšanās grūtībām, izveidota mājas lapa Segums, rīkotas diskusijas un projekta darbības apkopojuma konference.
Mērķis attīstīt jaunus finanšu instrumentus (kooperatīvās krājaizdevu sabiedrības, fondus un citus juridiskus veidojumus) vietējo uzņēmumu vajadzībām bija ambiciozs. Līdz šim Latvijā nav bijusi atbalstoša politika mikro kredītu jeb investīciju organizēšanai reģionālās uzņēmējdarbības veicināšanā, piesaistot krājaizdevumu sabiedrību potenciālu. Projekta partneri secināja, ka ir nepieciešams uzlabojums esošo finanšu instrumentu pieejamībai, krājaizdevumu sabiedrībām vajadzīgi mūsdienīgi, prasībām atbilstoši tehniskie līdzekļiem (specializēta dator programmu mikro kredītu un investīciju apsaimniekošanai, dokumentu/ līgumu sagataves, datu bāze). Piesaistot SKDS-tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centru, tika veikts pētījums un izdarīti secinājumi .Aizvien vairāk uzņēmēju Latvijā pozitīvi vērtē to, ka reģionos ārpus Rīgas infrastruktūra ir piemērota uzņēmējdarbības uzsākšanai, bet kreditēšanas iespējas reģionos apsīkst, jo banku sektors viņu projektus vērtē kā augsta riska . Nedaudz vairāk nekā puse reģionos esošie un topošie uzņēmumi pēdējo trīs gadu laikā ir mēģinājuši iegūt finansiālu atbalstu biznesa uzsākšanai vai attīstībai. No tiem aptuveni trešdaļai to iegūt neizdevās, līdz ar to plānotā saimnieciskā darbība tika samazināta vai pilnībā pārtraukta- tā secina SKDS , apkopojot 314 aptaujāto uzņēmēju atbildes.
Tika noskaidroti, kādi ir mazo uzņēmumu prasītās naudas summas apjomi. Tie ir – 22% vēlējās aizdevumu līdz 10 000 EUR , summu robežās no 10 001 līdz 20 000 EUR gribēja iegūt 13% , bet robežās no 20 001 līdz 30 000 EUR 14%. Lielākus aizdevumus ( līdz 75 000 EUR) attiecīgi plānoja neliels uzņēmēju daudzums. Secinājums- jauns uzņēmums sava biznesa uzsākšanai piesaistīs aizdevumu 10 000- 30 000 EUR robežās un tas nav interesants klients komercbanku sektoram. Vairāk ne kā 60% topošo uzņēmu vēlējās aizņemties , bet trešajai daļai (35%) neizdevās iegūt finansējumu. Uzņēmēji norādīja visbiežāk sastopamos iemeslus aizdevuma finansējuma atteikumam. Tie bija: nepietiekams kredīta nodrošinājums- pašu kapitāls, vai prasītais galvojums .Tomēr komercbanku atteikums nenozīmē, ka reģionu uzņēmumiem būtu pavisam jāatsakās no iecerēm piesaistīt finansējumu. Lai reģionālā ekonomika turpinātu augt, nepieciešams veicināt jaunas, alternatīvas uzņēmumu kreditēšanas formas, kam jo īpaši svarīgs ir valsts un likumdevēju atbalsts. Problēma ir arī tā, ka Latvijas reģionos palielinājies to uzņēmumu skaits, kuri atteikušies ieviest jau apstiprinātus ES struktūrfondu projektus saistībā ar atteikumu komercbankā projekta realizēšanas finansēšanai. Uzņēmēji lauku teritorijās ir atteikušies ieviest jau apstiprinātus LEADER projektus saistībā ar saņemto atteikumu . Tāpēc rodas nepieciešamība izprast iemeslus, kāpēc komercbankas ir atteikušas aizdevumu vai pieprasa paaugstinātas ķīlas prasības, ja LEADER projekta pieteikums jeb biznesa plāns ir saņēmis divu līmeņu komisiju akceptu ( Vietējās rīcības Grupas un LAD ) un rezultātā plānotās investīcijas saņems līdz 70 % finansējuma atgriešanu jeb ieguldītais finansējums tiek atmaksāts 70 % apmērā no ES fondu līdz finansējuma. Kā zināms, LAD un citu fondu administrējošās institūcijas pozitīvi novērtējumu ieguvušiem projektiem veic ES fondu līdzfinansējuma rezervāciju. Tā var tikt rezervēta pat vairāk nekā gadu. Uzņēmējs iztērē savu laiku un resursus , struktūrfondu aprite pauzē, projekts netiek realizēts un rezultāts – nulle!
Uzņēmējdarbībai reģionos panākumu atslēga viennozīmīgi ir cilvēki, kuri spēj saredzēt attiecīgā novada priekšrocības, un prasmīgi tās izmantot. Mums ir jārada iespējas kā izmantot alternatīvos aizdevumus. Aizdevumu tirgū pasaulē un ES palielinās alternatīvo aizdevēju loma uzņēmējdarbības attīstībai. Turklāt nereti alternatīvā aizdevēja piedāvājums konkurē ar komercbankas piedāvāto % likmi, kā arī aizdevuma izsniegšanas iespējas dažādām uzņēmējdarbības jomām ir plašākas. Labais piemērs ir tepat kaimiņos, Lietuvā- alternatīvie aizdevumi uzņēmējiem reģionos darbojas un veiksmīgi silda ekonomiku.
.Kas pietrūkst?
Atbalsts nacionālajā līmenī. Ir nepieciešams likuma ietvars Krājaizdevumu kooperatīvo sabiedrību (KKS) darbības paplašināšanai, aizdevumu saņēmēju loka dažādošanai.
KKS ir lielisks piemērs kā lokāli tiek piesaistīts finansējums aizdevumu izsniegšanai, gūtā peļņa paliek reģiona naudas plūsmā jaunu aizdevumu izsniegšanai. Kāpēc KKS nedrīkst izsniegt aizdevumus juridiskām personām plašākā lokā?
Kas atbalsta?
Uzņēmējdarbību atbalstoša ir infrastruktūras pieejamība. Reģionos nereti jau ir pieejamas ražošanas telpas, kas ir nozīmīgs atbalsta punkts biznesa uzsākšanai. Ja nav telpu, ir pieejami zemes gabali apbūvei, turklāt pašvaldības ir daudz atvērtākas sadarbībai un atbalsta sniegšanai uzņēmējdarbībai, jo apzinās, ka tieši uzņēmēji rada darbavietas, bet tas nozīmē, ka attiecīgajā reģionā iedzīvotāji nebūs spiesti doties darba meklējumos ārpus novada. Ne mazāk nozīmīgs ir cilvēkresursu izmaksu slieksnis, kurš nereti ir zemāk kā Rīgā. Nākotnes attīstības atslēga viennozīmīgi ir cilvēki, kuri spēj saredzēt attiecīgā novada priekšrocības, iespējas un prasmīgi tās izmantot.
Ekspertu viedoklis.
Šobrīd lauku reģionos aktīvākie un faktiski vienīgie, ne banku sektora finanšu apsaimniekotāji ir kooperatīvās krājaizdevumu sabiedrības (KKS). KKS darbība ir ierobežota un pilnībā nerisina reģiona uzņēmēju iezīmētās problēmas. KKS darbībai ir reģionāls princips-aizdevumu izsniegšana tikai konkrētas teritorijas KKS biedriem. Ne visi Latvijas novadi ir iekļauti KKS darbībā. KKS aizdevumi ir pieejami fiziskām personām, juridiskās personas – zs jeb IK, kas (kā liecina SKDS Pētījums) nav mērķa aizņēmēju reģionos populārākā, juridiskā forma. KKS nav atļauta 2.līmeņa jeb juridisko personu aizdevumu apsaimniekošana aktuālajā likumdošanā. Ir zināmi KKS ilggadīgi centieni iegūt šādas tiesības, tomēr likuma devējs šo iniciatīvu noraida. Kā viens no ir KKS darbības aktivizēšanas iespējas, nodrošinot reģionālo pārklājumu, un arī citu, likumdošanas ietvaros veidotu ne banku sektora aizdevēju saimnieciskās darbības formas reģionos. Šobrīd KKS izsniedz aizņēmumus tādiem, pakalpojumiem, kurus nefinansē citi tirgus dalībnieki (piemēram, saimnieciskās darbības uzsākšana). Tas norāda uz pieprasījumu aizdevumu finanšu vajadzībām uzņēmējdarbības veidošanai reģionos.
Iespējas.
Projekts “Reģiona finases reģiona uzņēmējdarbībai”, kuru realizējušas vietējās rīcības grupas dažādos Latvijas reģionos ir radījušas platformu ne banku aizdevēju attīstības iespējām. Izmantojot mājas lapā www.segums publicēto dokumentu paketes un noderīgu informāciju ir iespējams uzsākt jaunu KKS veidošanu un arī esošo KKS darbības uzlabošanu.